Līvānu tipa mājas, jumta seguma nomaiņa
Līvānu tipa mājas, jumta seguma maiņa
Jumta seguma maiņu vienmēr ieteicams sākt ar vecā jumta seguma demontāžu, šeit neiztikt bez laužņa un āmura (1, 2.att). Atšķirībā no parasta jumta seguma, līvānietēm vecās šīfera loksnes ir lielas, ne tik trauslas un nostiprinātas tikai ar pāris naglām, tādēļ parasti jumta seguma demontāžas process neaizņem ilgu laika posmu.
Zem šīfera, esošo latojumu arī ieteicams demontēt, jo tās pārsvarā ir diezgan haotiski novietotas latas, kas noteikti neatbildīs kvalitatīva jumta montāžas procesam. Zem latojuma atrodas skaidu plāksnes paneļi, kuri nosegti pārsvarā ar bitumena ruļļmateriālu (3.att), kas jumta teces gadījumā pasargā skaidu plāksnes no samirkšanas. Kaut arī jumta paneļiem ir uzklāts ruļļmateriāls, tas tomēr jumtu lietus laikā pilnībā nepasargās, tādēļ katras darba dienas beigās, to ieteicams pārklāt ar brezenta plēvi (4.att).
| 1.Attēls | 2.Attēls | 3.Attēls | 4.Attēls |
Ja vēlies apskatīt attēlu tuvāk, uzklikšķini uz tā ar datora peli
Līvānietes jumts sastāv no paneļiem, kuros spāres izvietotas dažādā secībā, tādēļ noteikt to atrašanās vietas caur skaidu plāksni ir sarežģīti un darbietilpīgi. Jums noteikti radīsies jautājums, kādēļ gan nepieciešams šīs spāres sameklēt?. Vairākums līvāniešu jumta segumi, pēc vētrām norauti tieši tādēļ, ka to jaunais latojums ticis nostiprināts vecajā skaidu plāksnē, kas ar gadiem zaudējusi savu blīvumu un pie lielākas vēja brāzmas jumta segums tiek nocelts no mājas kopā ar visu tā latojumu.
Lai jaunais jumta segums būtu, ne tikai labi nostiprināts, bet arī tiktu iztaisnota tā jumta plakne, spāru vietās skrūvējam metāla leņķus (5.att). Pie leņķiem stiprināsim jumta latas, tādēļ leņķiem jābūt precīzi izvietotiem, lai to panāktu izmantojam kaprona auklu un acumēru (6.att).
Pirms montējam leņķus nepieciešams precīzi zināt jaunā jumta seguma latojuma latojuma soli, pēc tā tad arī montējam latas (7.att). Mūsu gadījumā tas būs bezasbesta šīfera loksnes – GOTIKA (8.att).
| 5.Attēls | 6.Attēls | 7.Attēls | 8.Attēls |
Tā kā jumts nāks siltināts, izmantojam sausu latojumu izmērā (50x100mm). Latas stiprinām ar skrūvēm pie leņķiem, lai jumta plakne būtu ideāla taisna, izmantojam kaprona auklas palīdzību.
| 9.Attēls | 10.Attēls | 11.Attēls | 12.Attēls |
Jumta malās lai panāktu lielāku latojuma stiprību, montējam latojumam sķērskokus, kurus savienojam ar skrūvēm.
ZINĀŠANAI– bieži redzēts kad būvnieki, savienojumu stiprināšanai izmanto melnās koka skrūves, tās vienozīmīgi ir 3x lētākas, kā baltās kokskrūves, taču to ražošanā tiek izmantots cits sakausējuma materiāls un pie slodzes tās vienkārši nolūzt. Tās paredzētas dažādu materiālu stiprināšanai (piem reģipsis), taču nesošajās konstrukcijās to izmantošana ir ar bumeranga efektu un kā jau zināms- skopais maksā divreiz.
| 13.Attēls | 14.Attēls | 15.Attēls | 16.Attēls |
Kā jau zināms, vislielākais siltums no ēkas izplūst tieši caur jumta konstrukciju, sākotnēji līvānu tipa ēkas tika sitinātas ieklājot stikla vati jumta paneļos, taču gadu gaitā šis siltinājums ir sasēdies, tādēļ pie jumta maiņas būtu neētiski neizmantot šo iespēju, papildus siltināšanu. Kā viens no lielākajiem plusiem siltinot ēku no jumta puses ir tas, ka ieklājot siltinājumu satarp latām, tiek panākts pēc iespējas mazāk pārtraukumu siltumizolācijā, kā veicot šo pašu darbu no ēkas iekšpuses, līdz ar to arī siltumizolācijas efektivitāte ir lielāka.
Jumta siltināšanā izmantojam minerālvati ruļļos, papildus siltinājums 100mm biezumā lieliski pasargās ēku vasarā no pārkaršanas un ziemā palīdzēs saglabāt tās siltumu.
| 17.Attēls | 18.Attēls | 19.Attēls | 20.Attēls |
Ja vēlies attēlu apskatīt tuvāk, uzklikšķini uz tā ar datora peli
Lai jumta siltumizolācija pildītu savu funkciju, tā pareizi jāiestrādā. Siltajam gaisam ceļoties uz augšu un saskaroties ar auksto gaisu, veidojas kondensāts, siltumizolācija paliek mitra un vairs nepilda pilnvērtīgi savu darbu. Lai tā nenotiktu, no iekšpuses nepieciešams gaisa necaurlaidīgs materiāls, tas mūsu gadījumā būs jau uz jumta paliekošais vecais bitumena ruļļmateriāls. Savukārt no ārpuses siltumizolācijai ir jāspēj elpot, neuzņemt āra gaisa mitrumu un + vēl no jumta seguma uztvert veidojošo kondensātu, ja tāds parādās. Vienīgais ruļļveida materiāls kas veic visas šīs funkcijas ir DIFŪZIJMEMBRĀNA, ar to tad arī noklājam jumtu, plēvi nostiprinot pie latām ar skavotāju.
| 21.Attēls | 22.Attēls | 23.Attēls | 24.Attēls |
Kā jau iepriekš pieminējām līvānties veidotas no kokskaidu paneļiem, tāpat kā starpstāvu grīda. Starpstāvu grīdas paneļu gali iziet ārpus ēkas aprisēm, veidojot dekoratīvu vēja kasti, kas pārsvarā apšūta ar abezsta plāksnēm.
Šajos paneļos tāpāt kā jumta konstrukcijā tika ieklāta stikla vate, ieskatoties panelī no gala starp atverēm paneļa galos, atklājās visai bēdīgs skats, siltumizolācijas slānis labākajā gadījumā veido, labi ja 50mm, ļaujot vējam brīvi cirkulēt starpstāvu panelī, kas ziemas apstākļos ēku strauji atdzesē. Šī sajūta droši vien nav sveša ne vienam vien, līvānietes īpašniekam.
Lai glābtu situāciju, nepieciešama šo paneļu siltināšana, tādēļ ap paneļa galiem veidojam koka karkasu, pie kura vēlāk tiks stiprināti ārējā apšuvuma dēļi, kuri veidos tā saucamo (vēja kasti). Starp karkasa brusām ieklājam siltumizolāciju, kuru nosedzam ar plēvi. Tā kā virs šīs jumta daļas neatradīsies jumta segums, tad tam arī nedraud jumta seguma kondensāta rašanās, tādēļ šeit difūzijmembrānas vietā varam izmantot nedaudz lētāko vēja izolācijas plēvi.
ZINĀŠANAI– Lai arī izveidojot vēja kasti ap starpstāvu paneļu galiem tā izskatīsies nedaudz par lielu, mēs neieteiktu paneļu galus apzāģēt, lai samazinātu vēja kastes izmērus. Paneļi veidoti no kopā salīmētiem skaidu plākšņu gabaliem, kas kopā veido tādas kā šūnas, paneļu galu apzāģēšana var izsaukt slodzes maiņu uz paneļiem, kas var novest pie neatgriezeniska rezultāta.
| 25.Attēls | 26.Attēls | 27.Attēls |
28.Attēls |
Šādi ir jāizskatās pareizi sagatavotam jumtam, jumta seguma ieklāšanai.
Šādi izskatās jumts, kad uz tā uzklāts, bezasbesta jumta seguma materiāls, bet par to ieklāšanu varēsi izlasīt nākošajā VARUPATS.lv sagatavotajā rakstu sērijā.
