Kamīna apdares izveidošana
Izveidojot kamīna apdari, īpaša uzmanība jāpievērš tā augšējai (frontālajai) daļai, jo gaisa temperatūra kamīna kurtuvē var sasniegt 400 grādus, kas sasildīs gaisu sev apkārt līdz 105 grādu temperatūrai, tādēļ apdare jāveido no uguns drošiem materiāliem.
Mēs kamīna augšējo daļu veidojam no metāla profiliem,tie tiks apšūti ar ugunsdrošām reģipša plāksnēm (1.att).
Lai vēl vairāk palielinātu ugunsdrošību iekšpusē to izolēsim ar akmens vati, kuras viena puse nosegta ar armētu foliju. Ja kamīna frontālā daļa tiek veidota līdz telpas griestiem, tad nepieciešams izveidot konstrukciju ar dubultajiem griestiem, kas veido vismaz 100mm lielu gaisa šķirkārtu (2.att).
Svarīgi – starp dubultajiem griestiem ieteicams izveidot ventilācijas kanālu (lūku), tā ļaus izvairīties no gaisa sķirkārtas uzkaršanas.
Metāla karkasu apšujam ar ugunsdrošajām reģipša loksnēm (3.att).
Tāpat ar to arī pārklājam dubulto griestu konstrukciju (4.att).
Daļu konstrukcijas (sānu daļā) reģipsi neieklājam, jo visu frontālo daļu no iekšpuses jāpārklāj ar vati, lai padarītu to pilnībā ugunsdrošu.Vietās kuras īpaši pakļautas uguns riskam, tiek izmantota vate kuras viena puse klāta ar armētu foliju, folija lieliski atstaro siltumu neļaujot tam sakarsēt vati, kas savukārt pasargā aiz tās atrodošo sienas konstrukciju. Vates savienojumi tiek savstarpēji savienoti ar folijas līmlentu (5.att).
Vate tiek nostiprināta starp metāla profiliem to precīzi piegriežot, savukārt pie griestiem un sienas, nostiprināšanai tiek izmantotas skrūves ar paplākšņiem, mēs par paplākšņiem izmantojam piegrieztus metāla profila gabalus, kurus pēc vates nostiprināšanas nosedzam ar folijlentu (6.att).
Svarīgi – karstā gaisa izplūdes lūkas augšdaļu, veidojam vienā līmenī ar griestiem, lai netraucētu karstajam gaisam brīvi izplūst no kamīna frontālās daļas un neveidotos nekustīga gaisa kabatas (7.att).
Kad esam visu izklājuši ar vati, nosedzam ar reģipsi pēdējo nenoklāto laukumu (8.att), nu iespējams veidot uz tā dekoratīvo apdari ārpusē.
Pirms katra dekoratīvā apmetuma uzvikšanas iepriekš jāsagatavo virsmu, tādēļ reģipsi noklājam ar karstumizturīgu flīžu līmi, kurā tiek ietrādāts zemapmetuma siets (9.att). Kad virsma nožuvusi tam uzklājam interesanta tipa dekoratīvo apmetumu (10.att).
Kad apmetums uzklāts, atliek vairs tikai montēt dekoratīvo koka apmali, to montējam ar montāžas līmi, nostiprinot pie ķieģeļiem un frontona (11.att). Dekoratīvā apmale izveidota no sausas koka brusas, kura beigās apstrādāta ar lineļļu (12.att).
Derīgi zināt
– Kamīns ar iebūvētu kurtuvi var nodrošināt 3 reizes lielāku siltumatdevi, kā kamīns bez tās, ja vaļējo kamīnu lietderības koeficients ir 10% – 20%, tad kamīniem ar kurtuvēm tas ir 70% robežās.
– Izvēloties kamīna muti (kurtuvi), tās jauda tiek uzrādīta kilovatos (kW), ar 1 kW iespējams apsildīt no 25 – 30 kubikmetriem telpas, aptuveni 10m2 lielu telpas platību.
– Malkai ar kuru tiek kurināts kamīns, jābūt sausai, apm. 2 gadus žuvušai 20% mitruma, tikai ar sausu malku kurināts kamīns atdos vislielāko siltuma atdevi un kamīna kurtuve, stikls un dūmvads nebūs pakļauts aizkvēpšanai.
– Uzstādot kamīnu, kā vienīgo apkures sistēmu mājas apsildei, vērts padomāt arī par alternatīvu apkures izveidi. Apkurinot māju ar kamīnu, tā tiek ātri uzsildīda cirkulējot siltajam gaisam, taču beidzot to kurināt, tā arī salīdzinoši ātri atdziest.
– Iegādājoties kamīna kurtuvi, tās iedalāmas divos veidos, vieni paredzēti lietošanai kā papildus apsildes elements, otri kā galvenais siltuma nodrošināšanas avots mājās. Pirmās ir kamīnu kurtuves, kas nav paredzētas lietošanai nepārtrauktā darbības režīmā, savukārt pēdējās veidotas ar dubultām sienām, tādā veidā panākot līdz 30% lielāku siltuma atdevi ar 90% lielu siltuma koeficientu, tā ļaujot ieekonomēt malku, taču tie ir arī trīs reizes dārgāki par parastajām kurtuvēm.
