Mansarda siltināšana izmantojot minerālvati

Jumta segums – šāds jumta siltināšanas veids piemērots metāla, azbesta, cementa, māla, koka jumta segumiem.
Jumta latojums – ir atkarīgs no izvēlētā jumta materiāla.
 Lata – kas atdala pretkondensāta plēvi no jumta materiāla,kalpo kā gaisa šķirkārta no jumta līdz pretkondensāta plēvei, vēlams to viedot ne mazāku par 50mm. Šī gaisa šķirkārta nodrošina jumta izveidojušā kondensāta aizvadīšanu caur kori un paspārni. Jo garāks un lēzenāks jumts, jo lielāka gaisa šķirkārta jāveido.
 Pretkondensāta plēve – nodrošina kondensāta un mitruma aizvadīšanu, kas radies kondensāta vai jumta tecēšanas gadījumā. Pretkondensāta plēve nedrīkst pieskarties siltumizolācijas materiālam, jo tas neļauj siltumizolācijai elpot un mitrums no tvaikizolācijas plēves var nonākt siltumizolācijā.
Lata – pretkondensāta plēvi un pretvēja plēvi atdala ar latu, lai tās nesaskaros kopā. Latas biezumam vajadzētu būt 30mm-50mm, atkarībā no jumta lieluma un slīpuma.
Pretvēja plēves – ir elpojošas plēves. Pretvēja plēves vietā var lietot pretvēja plāksnes. Pretvēja plēves nodrošina, lai mitrums un vējš nenonāktu siltumizolācijas materiālā. Kā arī tā nodrošina tvaika izvadīšanu no siltumizolācijas, kas kopumā nodrošina labāku siltumizolācijas efektu.
Siltumizolācijas – slāņa biezumam pēc Latvijas būvnormatīvu noteikumiem jābūt 210mm, taču to ieteicams veidot biezāku, 250mm vai vairāk. Vertikālajās virsmās ieteicams likt plākšņu materiālu, jo ruļļmateriālam ir iespējama sēšanās. Iestrādājot siltumizolāciju jāievēro, lai katras nākošās kārtas šuves nesakristu ar iepriekšējo kārtu.
 Tvaika plēves – ir neelpojošas, tāpēc nelaiž cauri tvaikus, kas nepieļauj telpā esošajam mitrumam iesūkties siltumizolācijas materiālā. Ieteicams lietot 200mikronu (0,2mm) biezu plēvi. Kāpēc nelietot parasto plēvi? Tāpēc, ka tvaika plēves ir izgatavotas no pirmreizēja polietilēna, kas krietni paildzina plēves mūžu par ≈60 gadiem. Plēves savienojumus veidot ar 20cm pārklājumu, kā arī rūpīgi visus stūrus un savienojumus noizolēt ar lipīgu lentu. Ir pieejama papīra lenta ar folijas pārklājumu, kas siltumu arī atstaro (ALU-PAPĪRS). Der atcerētie, ka viens naglas lieluma caurums var negatīvi ietekmēt līdz 1m² minerālvates.
Latojumu – veido no kokmateriāliem vai metāla, atkarībā no iekšējās apdares materiāla, vajadzības gadījumā starp latām var ielikt minerālvates plāksnes, kas kalpos kā buferzona mitrumam. Mitrums nedaudz iesūksies vatē, taču tas nekrāsies pie plēves un sausākā periodā pakāpeniski izžūs.
 Apdares materiālu – var izmantot koku, plastmasu utt. Visbiežāk gan tiek izmantots reģipsis, jo tas ir ērts lietošanā un tam pieejama daudzveidīga pēcapstrāde.