Mansarda siltināšana izmantojot ekovati

Ja vēlamies apdzīvot ēkas mansarda stāvu, bez siltināšanas neiztikt. Bet ar ko lai siltina? Viens no viediem ir siltināt to ar ekovati, bet lai panāktu maksimālo siltumizolācijas efektu, tas jāizdara pareizi. Tam nepieciešama, tvaika un vēja barjera, tāpat nepieciešams to iestrādāt biezā slāni. Lai uzzinātu kā to pareizi paveikt, tev jāizlasa šis raksts.

Mansarda siltināšana

Jumta segums – šāda jumta siltināšanas veids piemērots  metāla, azbesta, cementa, metāla, koka jumta segumiem. Ja tiek klāts jumts uz kokskaidu plātēm, (bituma, šķindeļu jumta) tad pretkondensāta plēvi varam nelietot.

Jumta latojums – ir atkarīgs no jumta seguma materiāla.

Lata – kas atdala plēvi no jumta materiāla, paredzēta gaisa šķirkārtai no jumta līdz pretkondensāta plēvei, tai nevajadzētu būt mazākai par 50mm. Šī gaisa šķirkārta nodrošina jumta kondensāta aizvadīšanu caur kori un paspārni, un neļauj vasarā saulei sasildīt mansardu. Jo garāks un lēzenāks jumts, jo lielāka gaisa šķirkārta jātaisa.

Pretkondensāta plēve – nodrošina kondensāta un mitruma aizvadīšanu, kas radies kondensāta vai jumta tecēšanas gadījumā. Pretkondensāta plēve nedrīkst pieskarties siltumizolācijai, jo tas neļaus siltumizolācijai elpot un mitrums no pretkondensāta plēves var nonākt siltumizolācijā.

Pretvēja plāksne – nodrošina, lai mitrums un vējš nenonāktu siltumizolācijas materiālā, tāpat arī tā nodrošina netraucētu tvaika izvadīšanu no siltumizolācijas materiāla. Pie beramo materiālu iestrādes ieteicams lietot pretvēja plāksnes, jo pretvēja plēves no spiediena var izstiepties.

Ekovati – mansarda konstrukcijās var ieklāt divos veidos, ar iepūšanu (mitrā iestrāde) vai izmantot beramo ekovati. Beramo ekovati varam iestrādāt paša spēkiem , taču mitro iestrādi veic speciālisti. Jārēķinās, ka beramā vate sēdīsies ≈15% , taču pareizi iestrādāta ekovate mitrā veidā nesēdīsies. Iestrādājot ekovati mitrā veidā, pēc  iestrādes vēlams 2 nedēļas neapšūt sienu, jo tai jāizžūst. Vēlamais ekovates slāņu biezums 250-300mm.

Būvkartons – ja veicam mitro iestrādi tad būvkartonu (pergamīns) liekam pēc iestrādes, bet ja siltinām ar beramo ekovati, tad liekam būvkartonu pirms iestrādes. Būvkartons ir papīrs, kas pilda tvaika izolācijas funkciju, tikai atšķirība, ka tas arī elpo, kas ļauj dozētā devā ekovatei uzņemt mitrumu, taču te ne tādā daudzumā, kā bez būvkartona un sausākā periodā tam ļauj arī iztvaikot. Būvkartonu vēlams armētu, lai tam būtu lielāka stiepes izturība, lai noturētu ekovates svaru. Nepieciešamības gadījumā jāizveido karkass, kas noturētu ekovati. Šuvju vietas būvkartonam izolējam ar lentu, tāpat, kā to veicam tvaika izolācijas plēvēm.

 Latojumu – veido no kokmateriāliem vai metāla, atkarībā no iekšējās apdares materiāla veida un sienas apšuvuma materiāliem.

Apšuvuma materiāliem – var izmantot koku, plastmasu , reģipsi utt, taču visbiežāk pielieto reģipsī, jo tas ir ērts lietošanā un tam ir iespējama daudzveidīga pēcapstrāde.

Citi raksti

Dalies:
Matīss Krauze

Post a comment