Starpstāvu apsildāmā grīda

Tas, ka atrodaties ēkas otrajā stāvā, nedrīkst būt šķērslis, lai tur ierīkotu silto grīdu.

Starp stāvu siltā grīda ir uz koka sijām balstīta apsildāma grīda, kas atrodas otrajā ēkas stāvā, ko visbiežāk pielieto vannas istabās privātmājās. Der atcerēties, ja veido silto grīdu ēkas otrajā stāvā, jāveido lielākas nestspējas siju konstrukcija.

Melno griestu ieklāšana (attēli)
Melnie griesti kalpo, lai uz tiem balstītos materiāls, kas atradīsies starp sijām. Lai ieklātu melnos griestus, ir vajadzīgas atbalsta līstes, kuras piestiprina pie siju sāniem vai apaksas. Melnos griestus var izveidot no dēļu klāja, reģipša, preskartona, kokskaidu loksnēm utt.

Melno griestu ieklāšana (attēli)

Siltumizolācijas materiāla ieklāšana
Siltumizolācija starp siju konstrukcijām kalpo, lai nepieļautu siltuma noplūdi no apakšstāva uz augšējo, un otrādi. Siltumizolāciju būtu ieteicams veidot ne mazāku kā 100mm biezumā. To ieteicams veidot no akmensvates, minerālvates, beramā siltumizolācijas materiāla.

Siltumizolācijas materiāla ieklāšana

Melnās grīdas ieklāšana
Pēc siltumizolācija ieklājam melno grīdu, kas kalpo kā pamatne apsildāmajai grīdai. To var veidot no kokmateriāliem, reģipša, kokskaidu platēm utt.

 

Kompensācija lentas ieklāšana
Kompensācijas lenta tiek izmantota, lai noņemtu spriegumu betonam, betona siltummaiņas ietekmē pasargājot betonu no plaisām. Papildus tā atstaro siltumu, samazina „aukstumtiltus” un neuzsūc un necaurlaiž mitrumu

 

Siltumizolācijas plākšņu ieklāšana
Siltumizolācijas plāksnes ieklāj, lai betons neatdotu siltumu no augšas uz apakšu un otrādi. To vēlams veidot no akmensvates, putupolistirola, minerālvates. Ir arī speciāli plāni siltumizolācija materiāli, ko ražotāji piedāvā siltajām grīdām, kas samazina grīdas kopējo biezumu.

 

Slīdošās starplikas ieklāšana
Slīdošā starpsiena ir starp betonu un siltumizolācijas materiālu novietota, Pe plēve vai pergamīns, kas ļauj betonam siltummaiņas ietekmē staigāt un nepieļauj mitruma iesūkšanos siltumizolācijas materiālā, kas pasargā betonu no pārāk ātras izžūšanas.

 

Armatūru sietu un distanceru montāža
Armatūras sietu uzstādam uz plastmasas distanceriem apmēram 10mm-30mm attālumā no nosedzamās virsmas (slīdošās starplikas).armatūras sietu vēlams likt no 3mm-6mm lielu stiegrojumu ar 100mm-150mm lielu aci.

 

Siltās grīdas cauruļu montāža
Siltās grīdas cauruļu vilkšanu ieteicams sākt no cauruļu pieslēguma vietas uzmanīgi ritinot to vaļā. Cauruļvadus ieteicams stiprināt 150mm-300mm attālumā viena no otras, ko paveic ar metāla drāti vai plastmasas vada savilcēja palīdzību, piestiprinot cauruļvadu pie armatūras sieta. Cauruļu stiprinājumiem pie sieta nevajadzētu pārsniegt 750mm distanci. Pirms cauruļu vilkšanas ieteicams paredzēt vietas telpā, kur netiks vilkts cauruļvads(dušas kabīnes , iebūvējamās mēbeles utt.).

 

Betona ieklāšana
Betonējot grīdu der atcerēties, ka optimālais betona slāņa biezums 1.-stāvā 70mm-90mm, 2.-stāvā 40-50mm. Virs caurulēm betona sāniem jābūt min.30mm . Grīdas betonēšanu sāk ar vadulu līmeņošanu, kuras nostiprina uz javas pikām. Vadulas nav ieteicams likt tuvāk par 60cm vienu no otras. Ja betonējamā virsma ir lielāka par 25m2, tad jāveido kompensācijas šuve. Ražotāji piedāvā arī speciālas vadulas, kas kalpo kā kompensācijas šuve. Betona cietēšanas periodā 2-3 nedēļas, betons jāmitrina, jāpasargā no saulesstariem, caurvēja un jāpārklāj ar plēvi, lai betons pārāk strauji nezaudētu mitrumu, tā panākot lielāku betona stiprību.

Dalies:
Matīss Krauze

Post a comment